Sadarbībā ar partnerību “Laukiem Jūrai”, biedrību “Par Lielo Juglu” un SIA “Saldūdens risinājumi”, tapis pētījums “Dambja uz Lielās Juglas upes pie Ropažiem un ar to saistītās infrastruktūras ietekmes izvērtēšana un attīstības scenāriji”.

Pētījuma rezultātā izstrādāti attīstības scenāriji, kas balstīti uz ekspertu sniegtajiem materiāliem, kas iegūti teritorijas apsekojumos 2022. gadā, un pieejamās informācijas/ pētījumu analīzi.

Petījuma rezultāti 31.maijā tika prezentēti Ropažu novada pašvaldībā. Dalībnieki vienojās par nākamjiem soļiem Dambja izaicinājumu risināšanā: 1) veikt dambja juridiskā statusa izvērtēšanu un tehnisko novērtējumu; 2) prezentēt pētījuma rezultātus Vides dienestam, kā arī veicināt sabiedrības diskusiju par iespējamiem risinājumiem.

Dambis atrodas uz Lielās Juglas Ropažu novada Ropažu pagastā. Pirmo reizi dambis šajā vietā uzbūvēts 19.gs. vidū dzirnavu vajadzībām. Pie dambja sākas ~1,5 km garais derivācijas kanāls, kas ūdeni aizvada uz SIA “Hydroenergy Latvia” un Ropažu novada īpašumā esošo Ropažu HES, kas darbojas kops 2001.gada.

Pētnieki konstatēja sekojošas problēmas:

1. Dambis ir nozīmīgs šķērslis migrējošo zivju sugām
2. Dambim nav noteikts tiesiskais valdītājs.
3. Esošā sliekšņa konstrukcija ir grūti ekspluatējama.
4. Nav iespējams fiksēt, kādā apjomā tiek nodrošināts ekoloģiskais caurplūdums.

Pētījuma rezultātā izstrādi trīs iespējamos attīstības un Tūrisma attīstības cenārijus dambja turpmākai apsaimniekošanai.

1. “Nekā nedarīšanas” scenārijs: Dambja īpašnieks/apsaimniekotājs izvēlas turpināt aktīvi neapsaimniekot dambi: dambis paliek nozīmīgs šķērslis zivju migrācijai, apgrūtinot/padarot neiespējamu zivju migrēšanu uz upes augšteci un tās pietekām, un negatīvi ietekmējot ekosistēmas abpus dambjam. Paredzams, ka turpināsies derivācijas kanāla krasta erozija un teritoriju ap to pārpurvošanās, radot gan finansiālus, gan ainaviskus zaudējumus kanālam pieguļošo teritoriju īpašniekiem. Tāpat dambis kavēs ūdens tūrisma attīstību, negatīvi atsaucoties uz vietējo uzņēmējdarbību

2. Zivju ceļa scenārijs: Viens no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt dambju negatīvo efektu uz regulāri migrējošām zivju sugām, ir zivju ceļu izbūve. Zivju ceļi ir hidroloģiskas būves, kas novietotas uz vai ap cilvēku veidotiem upju dambjiem, nolūkā ierosināt un nodrošināt zivju migrāciju augšup pa straumi, lai nokļūtu nārsta, barošanās un/vai uzturēšanās biotopos.

3. Dambja pilnīgas vai daļējas nojaukšanas scenārijs: Jāizpēta dambja konstrukcija, jāizvēlas piemērotākais demontāžas veids un jāveic dambja
demontāža, nodrošinot pēc iespējas mazāku kaitējumu videi darbu laikā. Paredzams, ka dambja nojaukšanas gadījumā upe pamazām atgūtu savu dabisko stāvokli –migrējošām zivju sugām taptu pieejama Lielās Juglas augštece un tās pietekas. Vairākas zivju sugas no papildus pieejamām platībām iegūtu nārsta vietas un mazuļiem piemērotus biotopus, upe kļūtu cilvēkam ainaviski atraktīvāka, sociāli ekonomiskie ieguvumi palielinātos, piemēram, attīstot ekotūrismu vai attīstot makšķerēšanas tūrismu un/vai pārdodot licences lašveidīgo sugu makšķerēšanai kā tas, Latvijas gadījumā, šobrīd notiek Salacā, Ventā, Gaujā.

Dambja nojaukšanas variantā esošo peldvietu var pārveidot, iztīrot sakrājušos sedimentu, pēc pamatnes nostiprināšanas pieberot ar smilti.

Papildus izveidot infrastruktūru ūdens tūrisma veicināšanai – laivu nolaišanas vietu, laipas, apmešanās vietu u.c.

Dambja nojaukšanas gadījumā, visas intereses nav iespējams salāgot, jo dambis šobrīd esošajā stāvoklī ir galvenais faktors, kas nodrošina Ropažu HES ar nepieciešamo ūdens daudzumu.

Ar pētījumu var iepazīties šeit:

Ar pētījuma prezentāciju var iepazīties šeit:

Pētījums izstrādāts Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) pasākuma “Starpteritoriālā un starpvalstu sadarbība” projekta Nr. 19-00-
A019.333-000006 “Upju un ezeru potenciāla izmantošana rekreācijai un uzņēmējdarbībai” ietvaros.